Mosties, lai dzīvotu.
Tev gan jau ir gadījies dzīvē, ejot pa ielu, saņemt spirgtu ūdens dušu no peļķes, kurā tikko iebraukusi mašīna. Tad, lai neatkārtotos šādas epizodes, kurās tu nedrīksti zaudēt asumu, TVNET speciāli uzrakstījs rakstu par to, kā atpazīt tautumeitu un bāleliņu skaitītāju.
Par to mums it kā būtu skaidrs. Bet šeit veiksim nelielu zinātnisku ieskatu, kā piekukuļot tautas skaitītāju, lai neieskaita jūs, vai arī ar tekstiņu un vizuālo panākt hipnozes efektu, ka šīs beigās sāk tīrīt sniegu jūsu pagalmā.
Labi no runām pie darbiem.
Lai izietu cauri teksts „Nu, davaj, taču nepieskaiti mani!?”, tad kaut kur netālu ir jāasina nazi ar galodu vai sliktākajā gadījumā izkapts. Neiesaku, protams, riskēt un pēkšņi neuzvilkt apakškreklu!!!...Ā, un kam ir dziedamā balss, var klusām dziedāt līdzi Div’ pļaviņas es nopļāvu, nu, tam asināšanas procesam līdzi.
Protams, var gadīties, ka vīrs ir pārguris no ikdienas smagās darba nastas, tad sanāk, ka visa nepieskaitīšanas epizode ir jāiznes sievai uz krūtīm, tas ir, es gribēju teikt, uz pleciem.
Ja varonīgais skaitītājs ir džeks, mājas saimniecei ir jāuzvelk vīra apakškrekls (kas, protams, uz reiz nodos sievas sitēja spējas valkātājai) un jāsagaida pie ārdurvīm ar tekstu : „O, es jau tevi sen esmu gaidījusi!” Tas skaitītājs jau būs paspējis padomāt, ka nu tik būs utt. Turpinājumā ir pacietīgi jārunā un hipnoze iedarbosies..un tad lēnām viņam jāpasniedz sniega lāpsta...un nākamajā momentā jau šīs valsts ieliktenis ar savu pleca somu uz muguras atapsies lejā - pagalmā - skrāpējot sniegu. Protams, sieva var pamēģināt un rokās turēt užavnieku vai cīgu, bet tam nav liela ietekme uz notiekošo, tā mūsu atomsadalīšānas kameras laboratorijā izsecināja jaunie zinātnieki no Paņevežas: skatiens vērsts vienā punktā.
Turam stāju un velkam kreklus, tā skaitīšana ir vajadzīga, lai mūs kontrolētu. Un izkaptis joprojām ir cieņā.
Izmantotie resursi:
kaut kas no TVNET tur bija
Latvju Dainas
Latvju Dainas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru